"Narkoze" ir medicīnisks termins, kas apzīmē mākslīgi izraisītu bezsamaņu, ko izmanto operāciju laikā, lai novērstu sāpes un neērtības pacientam. Tas ietver zāļu (anestētiku) ievadīšanu, lai izslēgtu apziņu vai atsevišķas ķermeņa daļas jutīgumu.
Piemēri:
1. Vispārējā narkoze – pacients ir pilnībā bezsamaņā (piemēram, sirds operācijā).
2. Vietējā narkoze – tiek anestezēta tikai ķermeņa daļa (piemēram, zobu ārstēšanā).
3. Epidurālā narkoze – anestētiku ievada mugurkaula kanālā (bieži dzemdībās).
Sinonīmi: anestēzija, anestētizēšana, aizsāpēšana.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.