namiķis
"Namiķis" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē mājas īpašnieku vai namatnieku — cilvēku, kam pieder māja (bieži vien arī tās uzturētāju). Tas var attiekties gan uz personu, kas dzīvo savā mājā, gan uz to, kas īrē citiem dzīvokļus vai telpas.
Piemēri:
1. Ikdienas lietojumā:
"Mūsu namiķis vienmēr rūpējas par kārtību pagalmā."
(Šeit "namiķis" var nozīmēt mājas īpašnieku vai apsaimniekotāju.)
2. Juridiski/ekonomiski:
"Namiķis izīrēja divus dzīvokļus studentiem."
(Šajā gadījumā "namiķis" ir īpašnieks, kas nodrošina īres pakalpojumus.)
3. Vēsturiski/vietvārdos:
Vārds atrodams arī uzvārdos (piemēram, Bērziņš — no "bērzu namiķis") vai vietvārdos, kas cēlušies no māju kopas (piemēram, ciema nosaukumi).
Sīkāk:
Vārds radies no saknes "nam-" (māja) ar piedēkli "-iķis", kas norāda uz nodarbošanos vai piederību. Līdzīgi veidoti vārdi: zemnieks (no "zemes"), kalpiķis (no "kalpa"). Mūsdienās tas var būt nedaudz arhaisks, bet joprojām lietots sarunvalodā vai specializētā kontekstā.
- Uzvārdi: Namiķis
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.