mutagēni
"Mutagēni" ir vielas vai faktori, kas izraisa mutācijas — pēkšņas izmaiņas organisma ģenētiskajā materiālā (DNS). Tie paātrina mutāciju rašanās ātrumu un var būt kaitīgi, izraisot slimības (piemēram, vēzi), bet tos izmanto arī pētniecībā un selektīvā audzēšanā.
Galvenās mutagēnu grupas:
1. Ķīmiskie mutagēni – dažādas ķīmiskās vielas.
Piemērs: Benzopirēns (rodas, kad cepe gaļu uz ogļiem), daži pesticīdi.
2. Fizikālie mutagēni – starojums.
Piemērs: UV-stari (saules apdegums), rentgenstari, radioaktīvās vielas.
3. Bioloģiskie mutagēni – vīrusi un citi organismi.
Piemērs: Daži vīrusi (piemēram, papilomas vīruss), kas ievieto savu DNS cilvēka šūnās.
Praktisks pielietojums:
Lauksaimniecībā – mutagēzu audzēšana, lai iegūtu kultūraugus ar vēlamām īpašībām (piemēram, graudaugi ar lielāku ražu).
Medicīniskajos pētījumos – mutāciju izpēte un jaunu ārstēšanas metožu izstrāde.
Svarīgi: Mutagēni bieži ir arī kancerogēni (izraisa vēzi), tāpēc ar tiem rīkojas piesardzīgi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.