musturots

"Musturots" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē nelielu, bieži neveiklu, neizskatīgu cilvēciņu vai būtni, līdzīgi kā "pundurs", "rūgulis" vai "mazulis". Tam bieži pieskaņots nicinošs vai samazināms nokrāsa.

Piemēri lietojumā:

1. Tiešā nozīmē:
"Vecā māja bija pilna ar pelēkiem musturotiem, kas šņācās pa visiem kaktiem."
(Šeit tas varētu apzīmēt mazus, neizteiksmīgus radījumus vai cilvēkus.)

2. Pārnestā nozīmē (izteiksmēs):
"Neesi tāds musturots — pastāvies kājās un dari, kas jādara!"
(Šeit tas lietots kā aizvainojums, uzsverot kāda neveiklību vai maztichību.)

3. Folklora vai pasakās:
"Meža musturots aizbēga ar viņa ceļasomu."
(Var apzīmēt mazas fantastiskas būtnes, līdzīgas rūķiem vai gobliniem.)

Sinonīmi: pundurītis, rūgulītis, niecība, mazulis (ar negatīvu nokrāsu).
Piezīme: Vārds reti lietots mūsdienu sarunvalodā, biežāk sastopams literatūrā, folklorā vai noliegjošos apzīmējumos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Musturots" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē nelielu, bieži neveiklu, neizskatīgu cilvēciņu vai būtni, līdzīgi kā "pundurs", "rūgulis" vai "mazulis". Tam bieži pieskaņots nicinošs vai samazināms nokrāsa. Piemēri lietojumā: 1. Tiešā nozīmē: "Vecā māja bija pilna ar pelēkiem musturotiem, kas šņācās pa visiem kaktiem." (Šeit tas varētu apzīmēt mazus, neizteiksmīgus radījumus vai cilvēkus.) 2. Pārnestā nozīmē (izteiksmēs): "Neesi tāds musturots — pastāvies kājās un dari, kas jādara!" (Šeit tas lietots kā aizvainojums, uzsverot kāda neveiklību vai maztichību.) 3. Folklora vai pasakās: "Meža musturots aizbēga ar viņa ceļasomu." (Var apzīmēt mazas fantastiskas būtnes, līdzīgas rūķiem vai gobliniem.) Sinonīmi: pundurītis, rūgulītis, niecība, mazulis (ar negatīvu nokrāsu). Piezīme: Vārds reti lietots mūsdienu sarunvalodā, biežāk sastopams literatūrā, folklorā vai noliegjošos apzīmējumos.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.