Pundurītis ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē mazs cilvēciņš, rūķis, gnoms vai arī mazs auguma cilvēks (bieži vien ar maigu, mīļu vai humoristisku nokrāsu).
To lieto gan par pasaku tēliem, gan par īstu cilvēku, it īpaši bērniem vai maziem augumiem pieaugušajiem, nereti ar sirsnību.
Piemēri:
1. Pasaku kontekstā:
"Mežā dzīvoja pundurīši, kas palīdzēja nomaldījušies ceļotājiem."
2. Par bērnu:
"Mūsu mazais pundurītis jau māk skriet pa visu māju!"
3. Humora/maiga salīdzinājuma veidā:
"Viņš strādājot ar milzīgām dēļu kārtām, it kā būtu pundurītis starp milžiem."
4. Par maza auguma pieaugušo:
"Vecais kalējs bija draudzīgs pundurītis, bet ar milzīgu sirdi."
Sinonīmi: rūķis, gnoms, niecītis, pundurs (nopietnākā nozīmē).
Atzīmējams: Atšķirībā no vārda pundurs (kas var būt arī bioloģisks termins), pundurītis bieži nes maigu, nevis ofensīvu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.