gnoms
"Gnoms" latviešu valodā nozīmē fantastisku, mazu cilveku līdzīgu būtni, kas parasti dzīvo zemē, mežos vai kalnos, un bieži vien tiek attēlots kā vecs, bārdains vīrs, kas strādā ar metāliem, sargā dārgumus vai nodarbojas ar amatniecību.
Galvenās nozīmes:
1. Folklora un pasakas – burvju būtne, kas dzīvo pasaulē aiz mūsu uztveres.
2. Dekorācijas – dārza vai interjera rotājums (piemēram, keramikas figūriņa).
3. Datorspēlēs un fantāzijā – viena no izplatītākajām fantāzijas rasēm.
Piemēri lietojumā:
1. Folklora:
"Pasakā gnoms palīdzēja kalējam izkalē burvīgu zobenu."
2. Dekorācija:
"Viņu dārzā zem ozola stāvēja sarkantērpa gnoma figūriņa."
3. Fantāzijas literatūrā/spēlēs:
"Spēlē var izvēlēties spēcīgo gnomu kā varoni."
Etimoloģija:
Vārds cēlies no grieķu gnosis ("zināšanas") un latīņu gnomus ("zemes garš"), bet modernajā nozīmē to popularizēja Renesanses alķīmiķi un vēlāk – 19. gs. folkloristi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.