"Mokošs" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē kaut ko mitru, slapju, šķidrumu piesūcinātu vai arī drēgnu, mitru (par laikapstākļiem, gaisu).
Nozīmes nianses:
1. Fiziski mitrs/slapjš (par objektiem, virsmām):
- Mokošs dvielis — dvielis, kas piesūcināts ar ūdeni.
- Mokošas zeķes — slapjas zeķes.
2. Drēgns, mitrs (par atmosfēru, laiku):
- Mokošs rīts — rīts ar augstu mitrumu, miglu vai nedaudz lietus.
- Mokošs gaiss — gaiss, kas šķiet mitrs, smags.
Piemēri teikumos:
1. "Pēc lietus ceļš bija mokošs, un apavi ātri kļuva slapji."
(Ceļš mitrs no lietus ūdeņiem.)
2. "Vēlā rudenī bieži ir mokošas rīta miglas."
(Migla, kas rada mitruma sajūtu.)
3. "No baseina iznāca ar mokošu matu saišķi."
(Matītes slapjas, pilnas ūdens.)
4. "Šodienas laiks ir mokošs — nevis līst, bet gaisā karājas mitrums."
(Apraksta drēgnu, bet ne lietainu laiku.)
Sinonīmi:
- Mitrs, slapjš, drēgns.
Lietojuma padoms:
Vārds "mokošs" biežāk lietots dzejiskā vai tēlainā valodā, lai izteiktu ne tikai fizisku mitrumu, bet arī noskaņu (piemēram, mokošas domas — smagas, nomācošas domas). Ikdienas sarunvalodā parasti lieto "mitrs" vai "slapjš".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.