mieguža

"Mieguža" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš daudz guļ, miegains, miegainis (bieži ar nokrāsojumu — tas, kurš vienmēr grib gulēt vai viegli aizmieg).
Tas ir dabisks, bet retāk lietots sinonīms vārdiem "miegulis", "miegs".

Piemēri lietojumā:
1. "Mājās mums ir tāda mieguža — katru brīvdienu līdz pusdienai guļ."
(Nozīme: mājās dzīvo cilvēks, kurš ļoti mīl gulēt.)

2. "Neesi tāda mieguža! Jau desmitos, bet tu vēl gulētu."
(Nozīme: nelieto uzrunā, norādot uz pārmērīgu miegainību.)

3. "Ziemā kļūstu par īstu miegužu — tik tumšs un auksts, ka gribas tikai zem segu."
(Nozīme: pašraksturojums par sezonālo miegainību.)

Citi sinonīmi: miegulis, gulētājs, snaudulis.
Antonīmi: čakls, možs, agrinieks.

Įrašas
Paaiškinimas	"Mieguža" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš daudz guļ, miegains, miegainis (bieži ar nokrāsojumu — tas, kurš vienmēr grib gulēt vai viegli aizmieg). Tas ir dabisks, bet retāk lietots sinonīms vārdiem "miegulis", "miegs". Piemēri lietojumā: 1. "Mājās mums ir tāda mieguža — katru brīvdienu līdz pusdienai guļ." (Nozīme: mājās dzīvo cilvēks, kurš ļoti mīl gulēt.) 2. "Neesi tāda mieguža! Jau desmitos, bet tu vēl gulētu." (Nozīme: nelieto uzrunā, norādot uz pārmērīgu miegainību.) 3. "Ziemā kļūstu par īstu miegužu — tik tumšs un auksts, ka gribas tikai zem segu." (Nozīme: pašraksturojums par sezonālo miegainību.) Citi sinonīmi: miegulis, gulētājs, snaudulis. Antonīmi: čakls, možs, agrinieks.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.