miegule
"Miegule" latviešu valodā nozīmē miega trūkumu vai miegainību — tas ir stāvoklis, kad cilvēks ir miegains, apātijā, vai arī cieš no bezmiega. Vārds var apzīmēt gan fizisku nogurumu un vēlmi gulēt, gan arī psiholoģisku gurdumu vai neaktivitāti.
Piemēri lietojumā:
1. Fiziska miegainība:
Pēc ilgās nakts brauciena viņu pārņēma miegule, un acis patstāvīgi aizvērās.
(Pēc ilga nakts brauciena viņš bija ļoti miegains.)
2. Psiholoģiska apātija/gurdums:
Vienveidīgais darbs izraisīja mieguli, un viņš zaudēja jebkādu interesi.
(Garlaicīgs darbs radīja gurdumu un neinteresi.)
3. Miega trūkums (retāk):
Nakts bez miega atstāja mieguli un nekoncentrētību.
(Bezmiega nakts izraisīja nogurumu un nekoncentrētību.)
Sinonīmi: miegainība, gurdums, apātija, nogurums.
Antonīmi: modrība, enerģiskums, aktivitāte.
Vārds "miegule" literārajā valodā bieži lietots, lai aprakstītu gan fizisku, gan garīgu miegainību, un tas var būt saistīts ar vides vai iekšējiem faktoriem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.