apātija
Apātija (no grieķu valodas: _apatheia_ — "bezjūtība") ir stāvoklis, kad cilvēks izjūt emocionālu vienaldzību, intereses trūkumu un motivācijas zudumu pret notikumiem, aktivitātēm vai citiem cilvēkiem. Tā var būt gan īslaicīga psiholoģiska reakcija, gan pazīme dažādām psihiskām vai fiziskām slimībām.
Piemēri:
1. Ikdienas situācijā:
"Pēc ilgstošā darba pārslodzes viņš jutās pilnīga apātija — pat iepriekš iemīlētie hobiji vairs neuzbudināja."
2. Psiholoģiskā/medicīniskā kontekstā:
"Depresijas laikā apātija bieži izpaužas kā spēka trūkums pat vienkāršām darbībām, piemēram, ceļoties no gultas vai ēst."
3. Sociālā aspektā:
"Jauniešu apātija pret vēlēšanām var rādīt neuzticēšanos politiskajai sistēmai vai izjūtu, ka viņu balss neko nemaina."
Saistītie jēdzieni:
- Acedija (garīga vienaldzība, vēsturiski reliģiskā kontekstā).
- Abulija (gribasspēka trūkums).
- Depresija (kur apātija var būt viens no simptomiem).
Apātija var būt īslaicīga (piemēram, pārstrādāšanās dēļ) vai hroniska (saistīta ar psihiskiem traucējumiem, neiroloģiskām slimībām, hormonālām izmaiņām u.c.). Ja tā traucē funkcionēšanu, ieteicams konsultēties ar speciālistu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.