mičumačs
"Mičumačs" ir latviešu valodas slenga vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš mīl ēst, bieži ēd lielas porcijas vai ir aizrāvies ar ēdienu. Tas var būt gan jociņi, gan mazliet nievājoši, atkarībā no konteksta.
Nozīmes nianses:
- Ēdājs, apetītes cilvēks.
- Kāds, kurš bieži "mīčo" (ēd) un priecājas par gardu ēdienu.
- Var lietot arī par cilvēku, kurš ir resns (bet ne obligāti).
Piemēri:
1. "Mans draugs ir īsts mičumačs — vienmēr zina, kur atrast gardākās šašliku vietas."
(Cilvēks, kurš mīl labi paēst un pārzina labas ēdināšanas vietas.)
2. "Nu tu esi mičumačs! Vēl otro porciju ņem?"
(Jociņš par to, ka kāds ēd daudz.)
3. "Viņš kļuvis par mazliet mičumaču pēc laulībām — sieva labi gatavo!"
(Humoristiski par cilvēku, kas pieņēmies svarā, jo labi ēd.)
Etimoloģija:
Vārds cēlies no krievu valodas slenga "мишушщик" (mišuščik) — kas savukārt nāk no "мишура" (mišura) — "ēdiens" vai "pārtika" (sarunvalodā). Latviešu valodā tas ir ieviests 20. gadsimtā, īpaši populārs padomju laikā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.