mezozoisks
"Mezozoisks" ir ģeoloģisks termins, kas attiecas uz Mezozoju — ģeoloģisko ēru, kas ilga aptuveni no pirms 252 līdz 66 miljoniem gadu. Tā ir pazīstama kā "rāpuļu ēra", jo šajā periodā uz Zemes dominēja dinozauri, kā arī attīstījās pirmie ziedaugi, zīdītāji un putni.
Īsumā:
"Mezozoisks" nozīmē "kas attiecas uz Mezozoju" — laika posmu, kad uz Zemes valdīja dinozauri un veidojās daudzas mūsdienu kontinentu formas.
Piemēri lietojumā:
1. Ģeoloģijā:
"Šajā apgabalā atrodas mezozoiska iežu slāņi, kas veidojušies krīta periodā."
"Ammonīti bija izplatīti mezozoiska perioda bezmugurkaulnieki."
2. Paleontoloģijā:
"Tiranozaurs ir viens no slavenākajiem mezozoiska laikmeta plēsējiem."
"Mezozoiska fosilijas bieži ietver dinozauru kaulus un zivju atliekas."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņa uzskatus varētu raksturot kā mezozoiskus" — var izmantot metaforiski, lai apzīmētu kaut ko novecojušu, milzīgu vai "no dinozauru laikiem".
Mezozojs iedalās trīs periodos:
1. Trīass (pirms 252–201 milj. gadu) — parādās pirmie dinozauri.
2. Jura (pirms 201–145 milj. gadu) — dinozauru ziedu laiks, lidojošie rāpuļi.
3. Krīts (pirms 145–66 milj. gadu) — parādās ziedaugi, beidzas ar dinozauru izmiršu.
Piezīme: Vārds "mezozoisks" latviešu valodā ir reti lietots ikdienas sarunās, bet bieži sastopams zinātniskajos kontekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.