"Mežainis" nozīme:
Tas ir augstāks, mežiem klāts kalns vai paugurs, parasti ne pārāk stāvs, bet izteikti mežains. Bieži lietots aprakstot ainavu, kur meži klāj kalna nogāzes.
Piemēri:
1. "Tuvumā pacēlās zaļš mežainis, kura nogāzēs vijās šaurs takas celiņš."
(Šeit "mežainis" norāda uz mežiem klātu pauguru vai kalnu.)
2. "Vidzemē daudz mežaiņu, kas ziemā klāti ar sniega segu."
(Kontekstā par reģionu ar tipisku ainavu.)
Papildinformācija:
Vārds vairāk literārs vai dialektisks (izplatīts Vidzemē), ikdienā biežāk lieto "kalns" vai "paugurs". Dažreiz līdzīgs "mežakalnam", bet ar niansi – uzsver mežainību, nevis augstumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.