metamērija
Metamērija (no grieķu: meta — 'pēc', 'starp' un meros — 'daļa') nozīmē ķermeņa segmentālu uzbūvi, kurā ķermenis sastāv no vairākiem līdzīgiem segmentiem (metameriem), kas atkārtojas gar muguras asi. Šāda uzbūve ir raksturīga daudziem posmkājiem (piemēram, tārpiem, kukaiņiem) un mugurkaulniekiem (īpaši embriju attīstības stadijā).
Īss skaidrojums:
Tā ir ķermeņa dalīšana atkārtotos segmentos, kas var veikt līdzīgas vai specializētas funkcijas.
Piemēri:
1. Zemākie posmkāji
Vāķu tārps — tā ķermenis sastāv no vairākiem gredzeniem (segmentiem), katrā atkārtojas līdzīgas iekšējās un ārējās struktūras (piemēram, muskuļi, nervu mezgli).
2. Kukaiņi
Skudra — tās ķermenis sadalīts galvā, krūtīs un vēderā, kur vēders sastāv no atkārtotiem segmentiem, kuros atrodas elpošanas atveres (stigmas) un dažādi orgāni.
3. Mugurkaulnieki (embriju stadijā)
Cilvēka embrijs — mugurkaula priekštecis (horda) un muskuļu segmenti (miotomi) attīstās metamēriskā kārtībā, kas vēlāk ietekmē mugurkaula un ribu veidošanos.
4. Hordaiņi
Žokļžauņi (piemēram, bezžokļaiņi) — to ķermenī atkārtojas žaunu spraugas un muskuļu segmenti, kas ir metamērijas piemērs.
Metamērija ir svarīga evolūcijas kontekstā, jo tā ļauj efektīvāku ķermeņa specializāciju un kustību. Augstākajos dzīvniekos (piemēram, zīdītāji) metamērija ir vairs nepilnīgi izteikta, bet saglabājas dažās anatomiskās struktūrās (piemēram, mugurkaula skriemeļos, starpskriemeļu disku izvietojumā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.