"Mērkaķis" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kas izrāda pārspīlētu, nepatiesu vai izspēlētu prieku, jautrību vai veiklību — bieži vien ar negatīvu nokrāsu, lai iegūtu uzmanību vai izliktos.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Netici viņam — viņš tikai mērkaķojas, lai iespaidotu jaunos kolēģus."
(Cilvēks māksloti izrāda jautrību/veiklību.)
2. Raksturojumā:
"Bērns kļuva par īstu mērkaķi, sākot lēkāt un grimasēt, kad ienāca viesi."
(Pārspīlēta uzvedība uzmanības piesaistīšanai.)
3. Salīdzinājumā:
"Viņš strādā kā mērkaķis — ar lielu kustīgumu, bet bieži bez dziļākas jēgas."
(Aizraušanās ar ārēju efektu, nevis saturu.)
Sinonīmi: izliktājs, āķis, komēdijants (kontekstā).
Antonīmi: nopietns cilvēks, patiess, vienkāršs.
Vārds cēlies no mērkaķa (primāta) — asociācija ar kustīgumu, grimasēšanu un nievājošu attieksmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.