memuāri
"Memuāri" (no franču valodas mémoires) ir personīgo atmiņu vai pieredzes apraksts, ko sarakstījis pats piedzīvojumu vai notikumu dalībnieks. Atšķirībā no autobiogrāfijas, kas parasti aptver visu dzīvi, memuāri bieži vērsti uz konkrētiem notikumiem, periodiem vai tematiem.
Galvenās iezīmes:
- Subjektīvs, personisks stāstījums.
- Koncentrējas uz konkrētiem dzīves posmiem, vidi vai jomām (piemēram, politika, māksla, karš).
- Bieži ietver autora iekšējo refleksiju un viedokli.
Piemēri:
1. "Es atceros" (2008) – rakstnieces Māras Zālītes memuāri par padomju laiku un literāro vidi.
2. "Dzīve un liktenis" – padomju rakstnieka Vasiļa Grossmana memuāru elementi, kas vēstī par Otrajā pasaules karā piedzīvoto.
3. "Mans laiks, mana dzīve" (2014) – politiķa Gunāra Upenieka atmiņas par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
4. "Karš bez mīlestības" (2013) – žurnālistes Larises Saveljevas memuāri par darbu karazonā.
Starp tautu slaveniem piemēriem:
- Vinstona Čērčila "Otrā pasaules kara memuāri".
- Simones de Bovuāras "Spēcīgā dzimuma memuāri".
Memuāri ir vērtīgs vēstures avots, kas atklāj ne tikai faktus, bet arī cilvēku emocionālo pieredzi un kontekstu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.