melša
"Melša" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē mīkstu, biezu, bieži netīru vai sapuvušu vielu, piemēram, dubļus, purvu, dūņas vai sapuvušu koku.
To lieto gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē, lai raksturotu kaut ko mīkstu, bezformīgu vai morāli/materiāli "puvušu".
Piemēri:
1. Burtiskā nozīme:
Pēc lietus ceļš pārvērtās par īstu melšu.
Vecā baļķu žoga koka ir pārvērtusies par melšu.
2. Pārnestā nozīme (sarunvalodā):
Viņa runa bija tikai melša — tukšas frāzes bez satura.
Šis projekts ir tīra melša — nekas nedarbojas kā nākas.
Sinonīmi: dūņas, putraina masa, mīkstene, (pārnestā nozīmē) muļķības, blēņas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.