"Meistarojums" nozīme:
Tas ir process, kurā kļūst par meistaru kādā jomā — iemaņu, zināšanu un pieredzes pilnveidošana līdz augstākai kvalitātei, bieži vien ar mērķi sasniegt izcilību vai pilnību.
Piemēri lietojumā:
1. Mūzikā:
"Viņa meistarojums klavierspēlē ir pamanāms jau pēc pirmajām notīm."
2. Amatniecībā:
"Senie amatnieki sasniedza meistarojumu koka apstrādē, ko mūsdienās grūti atkārtot."
3. Sportā:
"Lai sasniegtu meistarojumu šahā, nepieciešamas ne tikai stratēģijas, bet arī nepārtraukta prakse."
4. Akadēmiskajā jomā:
"Profesora meistarojums kvantu fizikā ir atzīts starptautiski."
Sinonīmi: izpratne, prasme, meistarība, virsmācība, pilnveide.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.