Māteskoks ir latviešu tautasdziesmās un folklorā sastopams simbolisks izteiciens, kas apzīmē pašu māti kā sargājošu, mīlošu un dzimteni simbolizējošu tēlu, bieži vien saistītu ar dabu (koku). Tas izsaka cieņu, saikni ar māti un dzimteni, kā arī dabas un cilvēka harmoniju.
Piemēri no tautasdziesmām:
1. "Māteskoks, zaļš koks,
Kur tu augi, kur tu augi?
Es augu māmiņas sirdī,
Māmiņas sirdī siltā."
(Rāda māti kā sakni un sirds siltumu, kas uztur bērnu.)
2. "Māteskoks ozoliņš,
Zariņi noliekti.
Mani bērniņi mazi,
Vēl neizauguši."
(Māte salīdzināta ar ozolu, kas aizsargā bērnu "zarus".)
Mūsdienās šis vārds lietots reti, bet tas saglabājis emocionālo un kultūrvēsturisko nozīmi, simbolizējot mātes mīlestību, aizsardzību un nemainīgumu, līdzīgi kā cietam, sakņotam kokam.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.