Marksistisks (no vārda "marksisms") apzīmē idejas, analīzes vai pieejas, kas balstās vai atbilst Kārļa Marksa un viņa sekotāju (piemēram, Frīdriha Ćelša, V. Ļeņina u.c.) filozofiskajiem, ekonomiskajām un sociālajām teorijām.
Galvenās iezīmes:
1. Vēsturiskais materiālisms – sabiedrības attīstību nosaka ražošanas attiecības un materiālie apstākļi.
2. Kopīpašums un ražošanas līdzekļi – kritika pret privātīpašumu un kapitālismu, aicinājums pēc ražošanas līdzekļu pārņemšanas strādnieku (proletariāta) rokās.
3. Sociālā nevienlīdzība – uzsvars uz klasu cīņu kā vēstures dzinašanas spēku.
4. Ideoloģijas kritika – reliģija, politika, kultūra tiek skatītas kā "virspūģu" parādības, kas atspoguļo dominējošās ekonomiskās intereses.
Piemēri lietojumam:
1. Akadēmiskā analīze:
"Autora pieeja ir marksistiska – viņš iztirzā literatūru kā produktu, kas atspoguļo buržuāzijas intereses un klasu cīņas."
2. Politiskā diskursā:
"Partijas ekonomiskā programma ietver marksistiskus elementus, piemēram, ražošanas līdzekļu nacionalizāciju un bagātības pārdali."
3. Kultūras izpētē:
"Šī filma tiek analizēta no marksistiskas perspektīvas, fokusējoties uz tās attēlotajām strādnieku ekspluatācijas un preču fetišisma tēmām."
4. Kritiskā vērtējumā (bieži ar negatīvu konotāciju):
"Viņa uzskatus dēvē par marksistiskiem, jo viņš noliedz privātīpašuma nozīmi un aicina uz revolūciju."
Svarīgi: Termins dažādos kontekstos var tikt lietots gan aprakstoši, gan kā kritisks epitets. Marksistiskā teorija ir ietekmējusi socioloģiju, ekonomiku, literatūrzinātni un politiskās kustības visā pasaulē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.