mārīte
"Mārīte" ir latviešu sieviešu personvārds, kas ir Māras pamazināmā (diminutīvā) forma. Tas izsaka mīļumu, maigu attieksmi vai tiek lietots, runājot par bērnu vai tuvu personu.
Nozīme:
Vārds "Māra" latviešu tautas tradīcijā saistīts ar dievieti Māru — auglības, zemes un mātes simbolu. Tāpēc "Mārīte" nes līdzīgu nozīmi — tas var simbolizēt laimes, mātes vai aizsargājošas esamības ideju.
Piemēri lietojumam:
1. Kā personvārds:
- "Mārīte, nāc šurp!" (izsaukums bērnam vai tuvai personai).
- "Mūsu kaimiņu meitenei ir jauks vārds — Mārīte."
2. Kā mīļvārdinājums:
- Vecmāmiņa mīļi sauca meitu par "Mārīti", lai arī oficiāli viņas vārds bija "Māra".
- "Mārīt, paldies par palīdzību!" (draudzīgs, maigs apzvanījums).
3. Folklora/dzejā:
- Latviešu tautasdziesmās "Mārīte" bieži sastopams kā jaunas meitenes vai mīļā tēls.
- Piemērs no dziesmas: "Mārīt, nāc ārā, saule lēca augšā!"
Svarīgi:
- "Mārīte" var būt gan patstāvīgs vārds, gan izmantots tikai tuva aprindās.
- Dažreiz tas lietots arī kā neatkarīgs vārds, nevis tikai kā Māras pamazināmā forma.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.