"Manna" nozīme:
Burtiski – tas ir ēdiens, ko, pēc Bībeles stāsta, Dievs deva izraēliešiem tuksnesī pēc izejas no Ēģiptes (2. Mozus grāmata 16. nodaļa). Tas tika aprakstīts kā sīki, balti graudiņi, kas parādījās ik rītu kopā ar rasu.
Pārnestā nozīmē – "manna" simbolizē:
1. Negaidīts/un pelnīts pabalsts – kaut kas, kas nāk kā Dieva dāvana vai laimes gadījums.
2. Garīga barība – kaut kas, kas uztur dvēseli vai sniedz iedvesmu.
3. Nepieciešamais/apgādājums – kaut kas, kas nāk tieši laikā, lai atrisinātu nepieciešamību.
Piemēri lietojumam:
1. Burtiskā nozīme (Bībele):
> "Un rītā apkārt nometnei bija rasa. Kad rasa noiraisīja, tuksnesī uz zemes palika sīki, balti graudiņi. Izraēlieši to nosauca par mannu."
2. Pārnestā nozīme (negaidīts pabalsts):
> "Pēkšņais pārbaudījuma atlikums bija kā manna no debesīm – tieši laikā, lai samaksātu rēķinus."
3. Pārnestā nozīme (garīga barība):
> "Dzejnieka vārdi viņam bija kā manna – tie deva cerību grūtajos brīžos."
4. Ikdienas lietojums (humoristiski):
> "Vecmāmiņas ceptie pīrāgi bija mūsu manna pēc ilgās ceļojuma dienas."
Īsāk sakot: "Manna" ir simbolisks vārds, kas apzīmē negaidītu, glābjošu vai garīgi barojošu dāvanu, kas parādās tieši nepieciešamajā brīdī.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.