mānītājs
"Mānītājs" nozīme:
Tas ir cilvēks (vai retāk priekšmets), kas vilina, pievīl, maldina ar kādu solījumu, šķietamu labumu vai pievilcīgu izskatu, bieži vien ar slēptu negatīvu nodomu. Vārds cēlies no darbības vārda "mānīt" (vilināt, pievilkt ar viltu).
Piemēri lietojumā:
1. Cilvēks kā mānītājs:
"Tirdzniecības centrā viņš sastapa kādu mānītāju, kas sola ātru bagātību, ja tikai ieguldīs nedaudz naudas."
(Šeit "mānītājs" ir krāpnieks, kas vilina ar viltus solījumiem.)
2. Priekšmets vai parādība kā mānītājs:
"Spīdošā slava dažkārt ir tikai mānītājs, aiz kura slēpjas vientulība un nogurums."
(Pārnestā nozīmē — kaut kas vilinošs, bet maldinošs.)
3. Dabā/mītos:
"Senajās teikās ūdens dejas tika uzskatītas par bīstamiem mānītājiem, kas vilina ceļotājus peļķēs un purvos."
(Mītiska būtne, kas vilina upurus.)
Sinonīmi: vilinātājs, pievīlējs, maldinātājs, kārdinātājs.
Lietojums: Vārds bieži nēsā negatīvu nokrāsu, jo saistīts ar viltu vai bīstamu vilinājumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.