manierīgums
"Manierīgums" nozīmē pārspīlētu, mākslotu vai nepatīkamu uzvedību, manieres, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — kā cilvēka mēģinājumu izrādīt sevi izsmalcinātāku, svarīgāku vai elegantiāku, nekā viņš patiesībā ir.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Viņš runāja ar pārspīlētu manierīgumu, katru frāzi pavadot ar izsmalcinātiem žestiem, it kā uzstātos teātrī."
2. Uzvedībā:
"Viņas manierīgums pie galda — ar mākslotiem pirkstu kustībām un pārāk smalkām manierēm — lika citiem justies neomulīgi."
3. Raksturojumā:
"Džeina manierīgums izpaudās viņas pārāk formālajā valodā un mākslotajā smaidā, kas rada iespaidu, ka viņa pastāvīgi spēlē kādu lomu."
Sinonīmi: mākslotība, izsmalcinātība (negatīvā nozīmē), izdaiļotība, afektācija.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.