magnetostatisks
"Magnetostatisks" ir termins, kas apzīmē stacionārus (laikā nemainīgus) magnētiskos laukus un to īpašības. Tas ir analogs elektrostatikai, bet attiecas uz magnētismu.
Īss skaidrojums:
Magnetostatika pēta magnētiskos laukus, ko rada nemainīgas elektriskās strāvas (piemēram, līdzstrāva) vai pastāvīgie magnēti, kā arī mijiedarbību starp šādiem laukiem un materiāliem.
Galvenās pazīmes:
1. Magnētiskais lauks laikā nemainās.
2. Nav saistīts ar elektrisko lauku maiņu (atšķirībā no elektromagnētiskās indukcijas).
Piemēri:
1. Pastāvīgais magnēts – tā magnētiskais lauks ir nemainīgs (ja to nepārkarsē vai mehāniski neietekmē).
2. Solenoīds ar līdzstrāvu – kad caur spoli plūst nemainīga strāva, tā rada stabilu magnētisko lauku, ko apraksta magnetostatika.
3. Līdzstrāvas vads – taisns vads ar konstantu strāvu rada ap sevi apļveida magnētisko lauku (labi ilustrē Biot-Savarta likums).
Praktisks pielietojums:
Magnetostatika ir svarīga, projektējot elektromagnētus, magnētiskās atdalīšanas sistēmas, pastāvīgo magnētu motorus un citas ierīces, kurās magnētiskais lauks ir pastāvīgs.
Atšķirība no dinamiskas situācijas:
Ja strāva mainās (piemēram, maiņstrāva) vai magnēts kustas, rodas laika mainīgi lauki, kas pieder jau elektrodinamikas jomai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.