magnetostatika
Magnetostatika ir elektromagnētisma nozare, kas pēta stacionārus (laikā nemainīgus) magnētiskos laukus, ko rada konstantas elektriskās strāvas.
Īsumā:
- Pēta magnētiskos laukus, kas laikā nemainās.
- Strāvas, kas tos rada, ir konstantas (nav maiņstrāvas).
- Neietver pētījumā elektriskos laukus, kas mainās laikā (to dara elektrodinamika).
Galvenie likumi:
1. Ampera likums – nosaka magnētiskā lauka cirkulāciju ap strāvu.
2. Biot-Savarta likums – aprēķina magnētiskā lauka indukciju no strāvas elementa.
Piemēri:
1. Taisna vadītāja magnētiskais lauks
Ap vadu ar konstantu strāvu rodas koncentriski magnētiskā lauka spēka līnijas (labotās rokas likums).
2. Solenoīda (spoles) lauks
Garai spolei ar līdzstrāvu iekšpusē rodas viendabīgs magnētiskais lauks (līdzīgs pastāvīgajam magnētam).
3. Pastāvīgie magnēti
To magnētiskais lauks ir aptuveni stacionārs (neizmainās, ja magnēts nekustas un netiek ietekmēts).
4. Elektromagnēts ar līdzstrāvu
Dzelzs serde ar vadu, kurā plūst konstanta strāva, rada stabilu magnētisko lauku (izmanto skrūvju pacēšanai, relejiem).
Atšķirība no elektrostatikas:
Elektrostatika pētīt fiksētu lādiņu laukus, bet magnetostatika – konstantu strāvu radītos laukus. Abi apvienojas, pētot mainīgus laukus (elektromagnētiskās viļņus).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.