"Laudava" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē:
Nozīme:
1. Liela, seklā bļoda (parasti koka, retāk metāla), ko izmanto mazgāšanai, veļas mazgāšanai, dzīvnieku barošanai u.c.
2. Pārnestā nozīmē: liela, seklā ieplaka vai baseins (piemēram, dabas apstākļos).
Piemēri lietojumā:
1. Burtiskā nozīme:
- "Vecmāmiņa mazgāja veļu laudavā pagalmā."
- "Zirgam ūdeni ielēja plašā laudavā."
2. Pārnestā nozīme:
- "Pēc lietus ceļmalā veidojās ūdens laudava."
- "Lauku zemes laudavā pavasarī sakrājas kuplā migla."
Sinonīmi: bļoda, kūtsbļoda, mazgājamtrauks (pirmajā nozīmē); ieplaka, baseiņš (otrajā nozīmē).
Antonīmi: trauks, kauss (mazākiem tilpumiem); kalns, pacēlums (pretstatā ieplakai).
Vārds "laudava" ir senas cilmes, radniecīgs lietuviešu "liaudė" (bļoda) un senprūšu "laustan" (kuble). Mūsdienās vairāk lietots dialektos un literārajos tekstos, ikdienā retāk.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.