"Lunīts" nozīme:
Tas ir vārds no slenga, kas apzīmē cilvēku, kas rīkojas neadekvāti, dīvaini, neprātīgi vai uzvedas kā "neparasts" cilvēks (līdzīgi kā "neparasts", "dīvains", "traks" vai "nepietiekoši saprātīgs").
Bieži lietots ar negatīvu nokrāsu, lai raksturotu kāda uzvedību vai izteikumus, kas šķiet neloģiski, nepareizi vai smieklīgi.
Piemēri lietojumam:
1. Par cilvēku, kas izsaka neloģiskas idejas:
"Neklausies viņā – viņš šodien atkal runā kā lunīts."
2. Par dīvainu rīcību:
"Viņš aizskrēja pa ielu ar zeķēm uz rokām – tiešām lunīts!"
3. Kā sauktvārds (sarunvalodā):
"Ej nu prom, lunīt!" (līdzīgi kā "trakuli", "dīvainis").
Piezīme:
Vārds nav oficiāls literārā valodā, bet izplatīts ikdienas sarunās, īpaši jauniešu vidū. Dažreiz lietots arī pārspīlēti humoristiskā kontekstā, ne vienmēr aizvainojoši.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.