"Liparīts" ir reti lietots vārds latviešu valodā, kas nozīmē pārāk izsmalcināts, izpalīdzīgs vai pārlieku pieklājīgs cilvēks (bieži ar negatīvu nokrāsu — kā vājš, mākslīgi izturēties). Tas var apzīmēt arī cilvēku, kurš pārāk centās patikt vai izvairās no konfliktiem.
Piemēri:
1. Vēsturisks/literārs konteksts:
"Viņš bija tīrs liparīts — vienmēr klausījās augstākajiem, nekad neiebilstot."
(Šeit tas varētu raksturot pakļāvīgu personu, piemēram, kalpu vai dvīni.)
2. Mūsdienu lietojums (metaforiski):
"Neesi tāds liparīts! Izsaki savu viedokli skaidri, nevis tikai pieklājīgi māj!"
(Norāda uz pārlieku piekāpīgu vai mākslotu uzvedību.)
Piezīme: Vārds cēlies no vēsturiskā apzīmējuma "liparis" (viduslaiku Latvijā — brīvs zemnieks, kas kalpojis muižai), bet mūsdienās lietošanā tas vairāk saistās ar pārspīlētu pakļāvību vai mākslotu pieklājību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.