"Līķauts" ir latviešu valodas arhāisms, kas nozīmē "līķis, mironis, beigts cilvēks".
Vārds cēlies no lietuviešu valodas (lykautas — "mironis") un vēsturiski lietots galvenokārt folklora, tautasdziesmās vai senākos tekstos. Mūsdienās tas ir reti lietojams, biežāk sastopams tautas daiļradē vai arhaiskā stila literatūrā.
Piemēri:
1. Tautasdziesmā:
"Līķauts gulēja kapa malā,
Vējiņš pūta, asaras lija."
(Šeit "līķauts" apzīmē mirušo, kas gaidīšu apglabāšanu.)
2. Arhaisks teiciens:
"Pēc kaujas laukā palikuši tikai līķauti."
(Nozīmē: kritušie karavīri.)
3. Mūsdienu lietojums (stilizēti):
"Vecajos kapos redzēju aizmirstu līķautu — krustu ar noslīpētu uzrakstu."
(Lietots, lai radītu senatnes vai nopietnas noskaņas iespaidu.)
Piezīme: Parasti mūsdienu latviešu valodā lieto vārdus "līķis", "mironis" vai "beigtais". "Līķauts" ir stilistiski krāsots arhāisms, kas piemērots dzejā, folklorā vai vēsturiskos aprakstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.