"Lielkņaziste" ir vēsturisks termins, kas apzīmē valsti vai teritoriju, kuras valdnieks ir lielkņazs (augstākā kņaza pakāpe, tuvu karalim vai caram). Tas bieži tika lietots viduslaiku un agrīnās jaunlaiku Eiropas kontekstā.
Īss skaidrojums:
Lielkņaziste bija pašpietiekama vai daļēji autonoma teritorija, ko vadīja lielkņazs, un tā varēja būt gan neatkarīga valsts, gan lielākas impērijas sastāvdaļa.
Piemēri:
1. Lietuvas Lielkņaziste (14.–16. gadsimts) — viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem valstiskiem veidojumiem Austrumeiropā, kas vēlāk apvienojās ar Poliju.
2. Maskavas Lielkņaziste (14.–16. gadsimts) — Krievijas caristes priekštece, kas pakāpeniski apvienoja krievu zemes.
3. Toskānas Lielkņaziste (16.–19. gadsimts) — vēsturisks reģions Itālijā ar galvaspilsētu Florencē.
Mūsdienās šis termins vairs nav oficiāli lietots valstu nosaukumos, izņemot Luksemburgu, kas oficiāli ir "Luksemburgas Lielhercogiste" (līdzīgs jēdziens, bet mūsdienu kontekstā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.