lielacains

"Lielacains" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē cilvēku, kas uzstājas pārāk pašapzinīgi, iedomīgi, uzpūtīgi vai ar pārspīlētu pašapziņu. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu kādu, kurš izrāda pārliecību par sevi, kas pārsniedz viņa faktiskās spējas vai sasniegumus.

Piemēri:
1. Viņš bija tik lielacains, ka uzskatīja sevi par neatvairāmu ekspertu, lai gan pieredze viņam trūka.
2. Lielacainā māksliniece uzstājās, ka viņas darbs ir vislabākais izstādē, ignorējot citu talantus.

Sinonīmi: iedomīgs, uzpūtīgs, augstprātīgs, pašapzinīgs (negatīvā nozīmē).
Antonīmi: pieticīgs, vienkāršs, nopietns, pazemīgs.

Įrašas
Paaiškinimas	"Lielacains" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē cilvēku, kas uzstājas pārāk pašapzinīgi, iedomīgi, uzpūtīgi vai ar pārspīlētu pašapziņu. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu kādu, kurš izrāda pārliecību par sevi, kas pārsniedz viņa faktiskās spējas vai sasniegumus. Piemēri: 1. Viņš bija tik lielacains, ka uzskatīja sevi par neatvairāmu ekspertu, lai gan pieredze viņam trūka. 2. Lielacainā māksliniece uzstājās, ka viņas darbs ir vislabākais izstādē, ignorējot citu talantus. Sinonīmi: iedomīgs, uzpūtīgs, augstprātīgs, pašapzinīgs (negatīvā nozīmē). Antonīmi: pieticīgs, vienkāršs, nopietns, pazemīgs.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.