lejasvācu
"Lejasvācu" (vācu: Niederdeutsch) ir vācu valodas ziemeļu dialektu grupa, kas vēsturiski izplatīta Ziemeļvācijā, Nīderlandes austrumdaļā un daļā Dānijas. Tā atšķiras no augšvācu (Hochdeutsch) ar specifisku fonētisko un gramatisko attīstību, jo nav piedzīvojusi augšvācu līdzskaņu nobīdi (piemēram, "p" paliek "p", nevis kļūst par "pf" vai "f").
Īsa nozīme:
Lejasvācu ir vācu valodas ziemeļu dialektu kopums ar senākām fonētiskām īpašībām, ko dažkārt sauc arī par "lejassakšu valodu" (Plattdeutsch).
Piemēri lejasvācu valodā (salīdzinājumā ar standarta vācu valodu):
1. "Ik bün" (lejasvācu) vs. "Ich bin" (standarta vācu) — "Es esmu".
Šeit "Ik" atbilst "Ich", un "bün" atbilst "bin".
2. "Water" (lejasvācu) vs. "Wasser" (standarta vācu) — "Ūdens".
Lejasvācu saglabā seno "t" skaņu, nevis maina to uz "ss".
3. "Appel" (lejasvācu) vs. "Apfel" (standarta vācu) — "Ābols".
Lejasvācu nav "pf" (kā augšvācu), bet gan vienkāršs "p".
Lejasvācu vēsturiski bija svarīga tirdzniecības valoda Hansas savienības laikā, bet mūsdienās tā galvenokārt lietota kā reģionāls dialekts vai mājas valoda, lai arī tiek aizstāvēta kā mantojuma valoda. Dažos reģionos (piemēram, Šlēsvigā-Holšteinā) to māca skolās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.