leģitimitāte
"Leģitimitāte" nozīmē likumīgumu, likumību vai atbilstību pieņemtajiem noteikumiem, principiem vai standartiem. Tas attiecas uz kaut kā atzīšanu par pareizu, pamatotu un pieņemamu – vai tas būtu vara, lēmums, prasība vai rīcība.
Galvenās nozīmes:
1. Likumiskums – atbilstība likumam vai tiesiskajai normai.
2. Pamatotība / ticamība – atzīšana sabiedrībā vai grupā par godīgu un pareizu.
3. Morāla vai politiska pamatotība – piemēram, varas leģimitāte, kas balstās uz iedzīvotāju atbalstu vai demokrātiskiem principiem.
Piemēri:
1. Politikā
Pēc vēlēšanām valdības leģitimitāte ir augsta, jo to ir atbalstījusi vairākuma sabiedrība.
(Valdība tiek uzskatīta par likumīgu un pamatotu, jo tā ir iegūta demokrātiski.)
2. Tiesībās
Līguma leģitimitāti apstrīdēja tiesā, jo tas tika noslēgts ar nepilngadīgo.
(Līgums tiek atzīts par nelikumīgu, jo tas neatbilst tiesību normām.)
3. Sociālā kontekstā
Viņu prasībām bija morāla leģitimitāte, jo tās aizstāvēja cilvēktiesības.
(Prasības tiek atzītas par pamatotām un ticamām, balstoties uz vispārpieņemtiem vērtību principiem.)
4. Biznesā
Uzņēmuma leģitimitāti apšauba, jo tam trūka oficiālas reģistrācijas.
(Uzņēmuma darbība tiek apšaubīta kā nelikumīga vai neoficiāla.)
Īsumā: Leģitimitāte ir "tiesiskuma un pieņemamības" jēdziens, kas parāda, vai kaut kas (vara, lēmums, institūcija) ir atzīts par likumīgu, pamatotu un sociāli pieņemtu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.