"Ticamība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē uzticamību, drošumu, uzticības cienīgumu — īpašību būt uzticamam, uz ko var paļauties.
Piemēri:
1. Darba vidē:
Viņa ticamība darbā ir augsta, tāpēc viņu bieži iecel par atbildīgu par svarīgiem projektiem.
(Šeit tas nozīmē uzticamību un atbildību.)
2. Tehnoloģijās:
Šīs programmatūras ticamība ir pierādīta — tā darbosies bez avārijām ilgu laiku.
(Rāda stabilumu un drošumu.)
3. Cilvēku attiecībās:
Viņu draudzības pamatā ir savstarpējā ticamība un godīgums.
(Norāde uz uzticības saikni.)
Sinonīmi: uzticamība, drošums, stabilitāte, pārliecība.
Antonīmi: neuzticamība, nepastāvīgums, šaubas.
Vārds bieži lietots formālā kontekstā (tehniskās sistēmas, darba raksturojumi), bet arī par cilvēkiem vai attiecībām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.