neuzticamība
"Neuzticamība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē negatīvu īpašību — kāda cilvēka, lietas vai procesa nespēju būt uzticamam, t.i., neuzticību, nepastāvību, neparedzamību vai neuzticamības raksturu.
Īsumā:
- Neuzticamība = uzticamības trūkums.
- Tas var attiekties uz cilvēkiem, tehniku, informāciju, solījumiem utt.
Piemēri lietojumā:
1. Par cilvēku:
"Viņa neuzticamība darbā izpaudās kavēšanās un nepildīti solījumi."
(Cilvēks nav uzticams, nevar uz viņu paļauties.)
2. Par tehniku:
"Vecā automašīnas neuzticamība bieži radīja negaidītas problēmas ceļojumos."
(Tehnika bieži sabojājas, nav droša lietošanā.)
3. Par informāciju:
"Avota neuzticamība liek šaubīties par ziņu patiesumu."
(Informācija var būt neprecīza vai maldinoša.)
4. Par partnerattiecībām:
"Viņu draudzības neuzticamība beidzās ar pārtrauktu sadarbību."
(Nav iespējams uzticēties otram personai.)
Sinonīmi: nepastāvība, neparedzamība, uzticamības trūkums.
Pretējais vārds: uzticamība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.