pamatotība
Pamatotība nozīmē pamatojuma esamība, argumentētība, pamatu piešķiršana – tas ir, kad kāds apgalvojums, lēmums vai nostāja ir balstīta uz loģiskiem pamatiem, pierādījumiem vai argumentiem.
Īsumā: pamatotība = argumentēta pamatība.
Piemēri:
1. Zinātniskā rakstā
“Pētījuma secinājumu pamatotība ir balstīta uz statistiski nozīmīgiem datiem un eksperimentu atkārtojamību.”
→ Secinājumi nav tikai minējumi, tiem ir pamats.
2. Diskusijā
“Viņa kritikai bija pamatotība – viņa minēja konkrētus piemērus un skaidroja loģisko saikni.”
→ Kritika nebija tikai emocionāla, bet pamatota ar faktiem.
3. Tiesību kontekstā
“Lēmuma pamatotība tiks pārbaudīta augstākā tiesā.”
→ Tiek vērtēts, vai lēmums ir balstīts uz likumu un pierādījumiem.
4. Ikdienas sarunā
“Ja vēlies, lai tavai viedoklim ir pamatotība, jāsniedz argumenti, nevis tikai sajūtas.”
→ Pamatotība pretstatīta nepamatotai viedokļa izteikšanai.
Atgriezeniski:
- Pamatots = kas ir pamatots (piem., pamatots lēmums).
- Pamatot = darbības vārds (piem., pamatot savu viedokli).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.