laupītkārs
"Laupītkārs" nozīme:
Tas ir cilvēks, kas nodarbojas ar laupīšanu — uzbrūk, lai ar varu atņemtu mantu, naudu vai citu īpašumu. Vārds bieži asociējas ar bandītu, zagli vai slepkavu, kas darbojas ar fizisku vardarbību vai draudiem.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks/romantisks konteksts:
"Mežā slēpās laupītkāri, kas uzbrūka ceļotājiem un atņēma viņiem bagātības."
(Šeit tas var būt saistīts ar meža bandītiem vai viduslaiku laupītājiem.)
2. Mūsdienu/metaforisks lietojums:
"Banka tika apzagta ar ieročiem rokās — noziedznieki bija īsti laupītkāri."
(Norāda uz brutālu kriminālu grupējumu.)
3. Literatūrā/vizuālajos medijos:
"Filmas varonis cīnījās pret laupītkāriem, kas terorizēja ciema iedzīvotājus."
(Bieži sastopams piedzīvojumu stāstos.)
Sinonīmi: bandīts, zaglis, slepkava, graužējs (sarunvalodā).
Piezīme: Vārds vairāk literārs vai stilizēts, ikdienā retāk lietots — parasti izmanto "laupītājs" vai konkrētākus terminus (piem., "apzagtājs", "bankas laupītājs").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.