"Laupījums" nozīme:
Tas ir nozagta mantu daudzums vai sagrābtais īpašums (piemēram, noziedzīgas darbības, kā laupīšanas, rezultātā). Var arī lietot pārnestā nozīmē, lai apzīmētu bagātīgu gūtu labumu (ne vienmēr nelikumīgu).
Piemēri:
1. Tiešā nozīmē (noziegums):
"Izbrucēji aizbēga ar lielu laupījumu — naudu un dārglietas."
Noziedznieki no bankas atnesa bagātu laupījumu.
2. Pārnestā nozīmē (panākums, ieguvums):
"Uzvarētāja laupījums bija zelta medaļa un slava."
Zvejniekiem šodienas laupījums bija bagātīgs — pilns tīkls zivju.
3. Vēsturiski/militāri:
"Karavīri pilsētas iekarošanas rezultātā savāca laupījumu."
Vikingu laupījums ietvēra gan dārgumus, gan verdzīgus.
Sinonīmi:
- Sagrābtais (īpaši par karā)
- Mantojums (retāk, ja runā par "gūtu labumu")
- Lauva (sarunvalodā, piemēram, "dalīt lauvu")
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.