Langstiņi
"Langstiņi" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē garus, šķautnainus, bieži nelīdzenus ceļa posmus (piemēram, meža ceļus, vecus bruģakmeņu ceļus). Tas izsaka garumu un nelīdzenumu, un bieži tiek lietots, lai raksturotu nogurušu, gariņu ceļojumu pa šādiem ceļiem.
Piemēri lietojumā:
1. "Pēc ilgiem langstiņiem pa meža takām beidzot ieraudzījām mājas gaismu."
(Nozīme: pēc garām un nelīdzenām meža takām.)
2. "Vecais bruģis veidoja langstiņus, pa kuriem rati rībās un šļakatāja."
(Nozīme: garš nelīdzens ceļš ar bruģakmeņiem.)
3. "Gājām pa langstiņiem no ciema līdz ciemam, līdz kājas sāpēja."
(Nozīme: garš un nogurdinošs ceļš.)
Papildus piezīmes:
- Vārds "langstiņi" ir daudzskaitļa forma (vienskaitlī: langstenis), bet praksē biežāk lietots tieši daudzskaitlī.
- Tas ir dialektisms (izplatīts Latvijas reģionos, īpaši Vidzemē) un literārajā valodā var tikt lietots, lai radītu tēlainību vai vietējo kolonītu.
- Dažreiz tiek lietots arī pārnestā nozīmē, apzīmējot garu, nogurdinošu procesu (piemēram, "dzīves langstiņi").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.