laimība
"Laimība" ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē:
Nozīme:
Piekrišanas, apmierinātības un pozitīvu emociju (prieka, mierinājuma, līdzsvarota garastāvokļa) izjūta, kas rodas, kad cilvēks sasniedz vēlamo, jūtas apmierināts ar dzīvi vai piedzīvo patīkamus brīžus.
Piemēri lietojumā:
1. Ģimenes kontekstā:
"Viņu laimību papildināja mazā meitiņas piedzimšana."
2. Personiskā apmierinātībā:
"Viņš atrada laimību vienkāršās lietās – kafijas tasē rīta saulē."
3. Filozofiskā/vispārinātā nozīmē:
"Laimība nav galējais mērķis, bet ceļš, pa kuru ejam."
Sinonīmi:
priecīgums, svētlaimība, labsajūta, apmierinātība.
Piezīme:
Atšķirībā no īslaicīga "prieka", "laimība" bieži tiek saprasta kā noturīgāka, dziļāka garastāvokļa vai dzīves kvalitātes raksturojums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.