svētlaimība
"Svētlaimība" nozīme:
Tas ir saliktenis no vārdiem "svēts" un "laimība", un apzīmē augstu, gandrīz svētīgu laimi — dziļu, garīgi bagātu vai ideālu laimes stāvokli, kas bieži vien saistīts ar garīgumu, pilnību vai augstāku apmierinātību.
Piemēri lietojumā:
1. Dzīves situācijā:
Pēc ilgām pārdomām viņš atrada mieru un svētlaimību vienkāršā lauku dzīvē.
(Norāda uz dziļu garīgu laimi un apmierinātību.)
2. Mīlestības kontekstā:
Viņu acīs mirdzēja tīra svētlaimība, kad viņi turējās rokās pie altāra.
(Rāda svētītu, gandrīz transcendentālu laimi.)
3. Dzejā vai literatūrā:
Daba viņam deva ne tikai mieru, bet arī svētlaimību, kādu cilvēks meklē visu mūžu.
(Lietots kā pārdzīvojums, kas pārsniedz parasto laimi.)
Sinonīmi: svētīta laime, augstākā laime, garīga laime.
Atšķirība no "laimīgs": "Svētlaimība" uzsver garīgo, gandrīz svēto raksturu, nevis ikdienas prieku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.