labsirdība
"Labsirdība" ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē labestību, laipnību, augstas morāles un altruisma izpausmi. Tas raksturo cilvēka iekšējo kvalitāti — tieksmi rādīt siltumu, izpratni un palīdzību citiem bez slepeniem nodomiem vai gaidīt atlīdzību.
Īss skaidrojums:
Tas ir labvēlīgs un nesavtīgs attieksmē pret citiem, bieži saistīts ar žēlsirdību, augstprātību un empātiju.
Piemēri lietojumā:
1. Vienkāršā teikumā:
"Viņa labsirdība izpaudās, kad viņa ik dienu barīja ielas kaķus aukstajā ziemā."
2. Raksturojumā:
"Vecākā kaimiņa labsirdība pārsteidza visus — viņš vienmēr palīdzēja jaunajiem ģimenēm, neskatoties uz paša ierobežotajiem līdzekļiem."
3. Morālā kontekstā:
"Pat pret tiem, kas viņam nodarījuši pāri, viņš rādīja labsirdību, ticot, ka labums var pārveidot sirdis."
Sinonīmi: labestība, laipnība, žēlsirdība, augstprātība, altruisms.
Antonīmi: ļaunprātība, egoisms, cietsirdība, nežēlība.
Piezīme: Vārds bieži lietots, lai aprakstītu cilvēka dabu vai rīcību, kas atspoguļo dziļu cilvēciskumu un rūpes par citiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.