Labiodentāls (no latīņu: labium — "lūpa", dens — "zobs") ir fonētisks termins, kas apzīmē līdzskanu, kas veidojas, piespiežot apakšlūpu pie augšzobiem.
Īss skaidrojums:
Tie ir skaņas, kuru izrunā piedalās lūpa un zobi.
Piemēri latviešu valodā:
1. "f" — bezbalsīgs labiodentāls slēdzenis (piemērs: fabrika, fenomens).
2. "v" — balsīgs labiodentāls slēdzenis (piemērs: vārds, vējš).
Piemēri citās valodās:
- Angļu valodā: "f" (fish), "v" (voice).
- Vācu valodā: "w" (wie) izrunā kā balsīgs labiodentāls aproksimants (lūpas un zobi tuvina, bet nespiežas cieši).
Svarīgi:
Latviešu valodā labiodentāļi ir tikai f un v. Citas valodās šajā grupā var ietilpt arī citas skaņas (piemēram, spāņu valodā bilabiāls "b" un labiodentāls "v" dažreiz saplūst).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.