Lotaringija
"Lotaringija" ir vēsturisks reģions Rietumeiropā, kas mūsdienās atrodas galvenokārt Francijas ziemeļaustrumos (Lorēnas reģionā), kā arī daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Vācijā. Nosaukums cēlies no Lotāra I (Lothar) — Karļa Lielā mazdēla, kurš 9. gadsimtā valdīja Vidusfranku valstī (Francia Media). Pēc viņa nāves tā tika sadalīta, un Lotaringija kļuva par atsevišķu karaļvalsti, vēlāk — hercogisti.
Īss nozīmes skaidrojums:
Lotaringija ir vēsturiska teritorija, kas viduslaikos bija politiski strīdīgs reģions starp Franciju un Vāciju (Svētās Romas impēriju), un tās nosaukums saglabājies ģeogrāfijā, vēsturē un kultūrā.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturiskā nozīme:
"Pēc Verdenas līguma (843) Lotaringija kļuva par vienu no trim galvenajām Karolingu impērijas daļām."
"Lorēnas (Lotaringijas) hercogiste ilgu laiku bija strīdus objekts starp Franciju un Vāciju."
2. Mūsdienu kontekstā:
"Lorēnas reģions Francijā atbilst lielākajai daļai senās Lotaringijas teritorijas."
"Arheologi Lotaringijā atrod daudzus viduslaiku pilsētu paliekas."
3. Kultūras atsauce:
"Lotaringijas karogs (dzeltenā laukā ar sarkanām svītrām) joprojām tiek lietots kā Lorēnas simbols."
"Lotaringijas krusts (ar diviem šķērsstieņiem) ir kristības simbols, kas radies šajā reģionā."
Ģeogrāfiskais konteksts:
Mūsdienās "Lotaringija" bieži tiek lietota kā sinonīms Lorēnai (franču: Lorraine), bet vēsturiski tā aptvēra plašāku teritoriju, ieskaitot daļu no mūsdienu Beļģijas (Valonijas) un Vācijas (Sāra reģiona).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.