ķert


ķert ķeru, ķer, ķer, pag. ķēru.
  1. Strauji tvert, ņemt; arī strauji skart. pārej. Zēns ķēra makšķeri un skrēja uz upi. Ķēru somu un steidzos uz veikalu. Nepārej.: Ķ. ar roku pie pieres.
  2. Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas). pārej. Bērni skraida un ķer viens otru. Suns ķer bēgošu kaķi. Ķ. ciet, rokā -- gūstīt; panākt, notvert. Vistiņas ķ. -- spēlēt rotaļu, kurā viens dalībnieks ar aizsietām acīm cenšas notvert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem.
  3. Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus); medīt (par dzīvniekiem). pārej. Ķ. vēžus. Ķ. līdakas ar spiningu. Ķ. putnus, tauriņus. Kaķis ķer peles. Ķeramā josta -- ar lipīgu vielu apziesta koka stumbra josla, arī saite, sloksne, ko apliek ap koku stumbriem kaitēkļu apkarošanai.
  4. Trāpīt, skart (parasti kaitējot, sabojājot vai nonāvējot). pārej. Sitiens ķēra plecu. Šķemba ķērusi mājas stūrī. Viņu ķēra trieka. Salna ķērusi ziedus. Nepārej.: Šai pusē vējš neķer. Pārn.: Viņu ķēra smaga liksta.
  5. Gūt, dabūt, uzzināt. pārej., sar. Kur lai ķer naudu? Kur viņš šo ziņu ķēris?
Frazeoloģismi:

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'kert' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2019 www.vardnica.lv
Draugi: Angļu valodas kursi