trāpīt


trāpīt -u, -i, -a, pag. -īju, nepārej.
  1. Ievirzīt (ko, piem., šaujot, sviežot) mērķī; nonākt, atdurties (mērķī). Trāpīt noteiktā punktā. Trāpīt diegu adatā. Trāpīt kāju kāpslī. Viņš svieda ar akmeni, bet netrāpīja. Katrs šāviens trāpīja. Trāpīt mērķī.
  2. Nejauši skart (ko), atdurties (kur, pret ko). nepārej. Bumba trāpīja logā. Sniega pika trāpīja mugurā. Pārej.: Akmens trāpīja manu plecu.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'trapit' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2021 www.vardnica.lv
    Draugi: Angļu valodas kursi
    x