"Ķecerība" latviešu valodā nozīmē ticības novirzīšanos no oficiālās, atzītās reliģijas vai ideoloģijas; ķecerisko uzskatu kopums vai darbība. Vārds bieži lietots arī pārnestā nozīmē, apzīmējot radikālu novirzi no vispārpieņemtām normām vai doktrīnām jebkurā jomā (piemēram, zinātnē, politikā, mākslā).
Piemēri:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Viduslaikos Romas Katoļu baznīca nežēlīgi vajāja ķecerību, sodot tos, kas pretojās tās doktrīnām."
2. Pārnestā nozīmē (zinātnē):
"Einšteina relativitātes teorija savulaik tika uztverta kā ķecerība klasiskās fizikas lokā."
3. Sociālā vai politiskā kontekstā:
"Viņa uzskati par sabiedrības pārstrukturēšanu partijā tika nosodīti kā bīstama ķecerība."
Sinonīmi: hereze, neortodoksija, novirzīšanās, dissidents.
Antonīmi: ortodoksija, pareizticība, konformisms.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.