ortodoksija
Ortodoksija (no grieķu: orthos — "pareizs" + doxa — "ticība, mācība") nozīmē stingru ievērošanu tradicionālajiem principiem, doktrīnām vai ticības normām, bieži ar noslieci uz konservatīvismu un pretestību jauninājumiem.
Galvenās nozīmes:
1. Reliģiskā kontekstā — uzsvars uz oriģinālo mācību un tradīcijām (piemēram, pareizticība).
2. Pārnesenā nozīmē — stingra pieķeršanies jebkurai sistēmai, idejai vai praksei.
Piemēri:
1. Reliģisks:
Austrumu pareizticīgā baznīca ir ortodoksas kristietības forma, kas saglabājusi senās liturģijas un dogmas.
2. Sociāls/politisks:
Ekonomiskā ortodoksija mūsdienās bieži ietver stingru budžeta deficita kontroli un zemas nodokļu politikas.
3. Ikdienas lietojums:
Viņš ir ortodokss ievērotājs klasiskās mūzikas kanoniem un noraida eksperimentālos žanrus.
Īsumā: ortodoksija ir stingra pieturēšanās pie tradicionālajām normām, vai tās būtu reliģiskas, kultūras vai ideoloģiskas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.