ķeburīgs

"Ķeburīgs" latviešu valodā nozīmē rupjš, nepieklājīgs, rupjā veidā uzstājies (par cilvēku, viņa izturēšanos vai valodu).

Piemēri:
1. Par izturēšanos:
"Viņš bija ļoti ķeburīgs sarunā — pārtrauca un neklausījās."
2. Par valodu:
"Tādas ķeburīgas frāzes nevajadzētu lietot oficiālā vidē."
3. Par cilvēku:
"Nesagaidīja, ka tāds laipns cilvēks var būt tik ķeburīgs pēkšņi."

Sinonīmi: rupjš, nepieklājīgs, bezkaunīgs, uzbrūkošs.
Antonīmi: pieklājīgs, laipns, uzmanīgs, taktisks.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'keburigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Ķeburīgs" latviešu valodā nozīmē rupjš, nepieklājīgs, rupjā veidā uzstājies (par cilvēku, viņa izturēšanos vai valodu). Piemēri: 1. Par izturēšanos: "Viņš bija ļoti ķeburīgs sarunā — pārtrauca un neklausījās." 2. Par valodu: "Tādas ķeburīgas frāzes nevajadzētu lietot oficiālā vidē." 3. Par cilvēku: "Nesagaidīja, ka tāds laipns cilvēks var būt tik ķeburīgs pēkšņi." Sinonīmi: rupjš, nepieklājīgs, bezkaunīgs, uzbrūkošs. Antonīmi: pieklājīgs, laipns, uzmanīgs, taktisks.